Pundurpriede Mugo ir mūžzaļš skujkoks no Centrāleiropas un Dienvideiropas kalnu reģioniem, tāpēc tā dod priekšroku saulei, var augt arī pusēnā.

Pinus mugo ir nelielas, tumši zaļas skujas, kas aug lēni. Tā kā tas ir mūžzaļš, bonsai izskatās lieliski visu gadu. Ideāli piemērota iesācējiem, jo tās kopšana nav sarežģīta. Tāpat kā visām priedēm, gadalaiku maiņa ir obligāta.

Augsne

Nepieciešama labi drenēta augsne un rupjas smiltis. Labus rezultātus var sasniegt, izmantojot japāņu augsnes maisījumus (skatīt šeit). Obligāta ir drenāža konteinera apakšā: šķelti sarkani ķieģeļi, keramzīts, lava.

Laistīšana

Pareiza bonsai koka laistīšana ir tā veselības un skaistuma atslēga. Laistīšanas biežums ir atkarīgs no gadalaika un apkārtējiem apstākļiem, bonsai jālaista tā, lai augsne būtu mitra, bet ne slapja.
Augšanas sezonas laikā, no pavasara līdz vasarai, bonsai var būt nepieciešams laistīt katru dienu. Ja laiks ir karsts un sauss, pat divas reizes dienā. Vēsākos laikapstākļos ja bonsai atrodas ēnainā vietā, to nepieciešams laistīt ik pēc divām vai trim dienām. To, vai koku vajag laistīt, var noteikt ar mitruma mērītāju vai pēc svara, vai taustes.
Pārmērīga laistīšana ir tikpat kaitīga kā nepietiekama , maz ūdens ir labāk nekā pārāk daudz.

Mēslošana

Tāpat kā visiem bonsai kokiem nepieciešama regulāra mēslošana. Lai izvairītos no pārmērīgas mēslošanas, jālieto īpaši izstrādāts mēslojums bonsai kokiem. Tas nodrošina augam visas nepieciešamās barības vielas mazākos un biežāk lietotos daudzumos, lai koks vieglāk uzņemtu un izmantotu barības vielas (skatīt šeit).

Pārstādīšana

Jaunas priedes jāpārstāda ik pēc diviem līdz trim gadiem, bet pieaugušus kokus - ik pēc trim līdz pieciem gadiem.Vislabākais pārstādīšanas laiks ir ziemas beigās vai agrā pavasarī, pirms veģetācijas. Tas dos kokam iespēju pielāgoties jaunajam konteineram un atbrīvoties no stresa, pirms jauno dzinumu veidošanās. Poda apakšā jāievieto drenāža un bonsai augsne.
Rūpīgi izņemt koku no vecā podiņa, nogriezt bojātās, brūnās un nepietiekami attīstītās saknes. Ievietot koku jaunajā podā un ap to ieberiet vajadzīgo augsnes daudzumu.
Tad labi aplaistīt un novietot ēnainā vietā ar izkliedētu saules gaismu.
Vismaz vienu nedēļu pēc pārstādīšanas koku nedrīkst mēslot. Koks piedzīvo pārstādīšanas stresu un nevar izmantot mēslojuma barības vielas, kas var izraisīt sakņu apdegumu.

Apgriešana un formēsana

Sākotnējo apgriešanu veic vienlaikus ar pārstādīšanu. Turpmāko apgriešanu var veikt rudenī. Jaunie dzinumi (sveces) jānogriež un jāsaīsina par divām trešdaļām pavasarī, pirms parādās skujas. Svecītes apgriež divos posmos: vispirms apgriež spēcīgākās svecītes, bet nedēļu vēlāk - vājākās svecītes. Rudenī samazināt pumpuru skaitu uz katra zara līdz diviem, lai veicinātu zaru sazarošanos, un retināt skujas, novācot pārāk garās vai uz leju augošās. Vairāk retināt skujas koka augšdaļā, bet mazāk - apakšā. Tas ļaus gaismai iekļūt zemākajos zaros un samazinās augšanu augšdaļā. Aptīšanu ar stiepli jāveic vēlu rudenī vai ziemas sākumā un jānoņem to pēc 6-8 mēnešiem, periodiski pārbaudot, vai stieple nav iespiedusies mizā.

Slimības un kaitēkļi

Sakņu puve

Paēnināta augšana, bālganas un birstošas skujas. Izteikas sakņu puves gadījumā augs var iet bojā.
Cēloņi - pārmērīgs mitruma daudzums augsnē, kas izraisa sēnīšu infekciju attīstību sakņu sistēmā.
Nodrošiniet labu drenāžu podā, izvairieties no pārmērīgas laistīšanas. Ja slimība ir konstatēta, nepieciešama pārstādīšana, nogriezt skartās saknes un apstrādājot ar fungicīdiem.

Vairogutis

Uz zariem un skujām parādās mazi brūni vai pelēki izaugumi, augs sāk novājināties.
Attīriet insektu skartās vietas ar ziepēm un ūdeni vai spirtu. Stipras invāzijas gadījumā izmantojiet insekticīdus.

Laputis

Skuju dzeltē un deformējas, augšana palēninās. Uz skujām un jaunajiem dzinumiem redzami mazi zaļi vai melni kukaiņi.
Apsmidzināšana ar ziepju šķīdumu vai ķiploku uzlējumu. Stipras invāzijas gadījumā lieto insekticīdus.

Tīklērce

Smalki zirnekļu tīkli uz zariem un skujām, skujas zaudē krāsu un kļūst brūnas.
Apsmidzināt ar ūdeni vai ziepju šķīdumu. Stipras invāzijas gadījumā var lietot insekticīdu.

Smecernieks

Lēna augšana, auga nokalšana. Smecernieka kāpuri barojas ar saknēm, izraisot to novājināšanos.
Pārstādīt un apstrādāt augsni ar insekticīdiem. Veikt regulāras augsnes virskartas apskates.

Vispārīgi profilakses pasākumi

• Regulāra pārbaude: vismaz reizi nedēļā pārbaudiet bonsai, lai konstatētu kaitēkļus un slimības.
• Mērena laistīšana: Pārmērīgs mitrums ir biežs slimību, īpaši sēnīšu slimību, cēlonis.
• Laba ventilācija: uzturēt bonsai svaigā gaisā nodrošinot labu gaisa cirkulāciju.
• Instrumentu tīrīšana: pēc katras lietošanas reizes dezinficējiet šķēres un griešanas instrumentus.
• Apsmidzināšana un kopšana: regulāra skuju apsmidzināšana palīdzēs pasargāt no putekļiem un sīkiem kaitēkļiem.