Lai radītu kontrastu bonsai un izceltu tā formu un skaistumu, japāņi tradicionāli izmanto nelielas kompozīcijas ar neuzkrītošu ziedu-zālaugu kompozīciju ar nosaukumu – Šitakusa.

Šo paņēmienu izmanto, ja pundurkociņš tiek demonstrēts lielam skaitam viesu vai izstādēs. Kompozīcijas galvenais mērķis ir parādīt nelielu dabas daļu, kurā veidojās bonsai. Pēdējos gados Šitakusa ir ieguvusi lielu popularitāti un kļuvusi par neatkarīgu no bonsai kompozīciju ar nosaukumu – Kusamono. Pats vārds cēlies no divu vārdu savienojuma “kusa”(zāle) un “mono”(priekšmets). Mūsdienās Kusamono ir viens no ziedu mākslas attīstības veidiem ar savām formām, elementiem un noteikumiem kompozīciju veidošanai.

Kusamono galvenā ideja ar “priekšmetu” palīdzību izveidot daļiņu no dzīvās dabas, parādīt noteiktu ainavu vai gadalaiku. Nelielā traukā izmantojot atbilstošus augus var attēlot kalnu, mežu, pļavu vai purvu. Materiāls - zāle, sūnas, akmeņi, zari, ziedi utt. Kusamono pieaugošā popularitāte ir izskaidrojama ar to, ka miniatūru ainavu kopšana neprasa lielas materiālās izmaksas un laiku, bet piesaista ar savu neparasto izskatu. Atšķirībā no Šitakusa var izmantot spilgtas krāsas un oriģinalitāti, ar nosacījumu, ka elementu skaitam ir jābūt nelielam (ne vairāk par trim). Ar augu krāsas palīdzību tiek atainots noteikts gadalaiks. Augu un elementu sajaukums, kas raksturo dažādus dabas klimatiskos apstākļus, piemēram sukulentu un pļavas ziedu savienošana vienā kompozīcijā nav pieļaujama.

Tāpat, kā Bonsai mākslā, arī Kusamono mākslā liela loma ir traukam, kurā atrodas kompozīcija. Tam ir jābūt oriģinālam, ne pārāk sarežģītam ar dabisku formu, piemēram saplīsuša māla trauka lauska, akmens ar padziļinājumu, reljefa koka miza vai kaka fragments.
Pēdējos gados starptautiskajās bonsai izstādēs Kusamono māksla ieņem līdzvērtīgu lomu un piesaista ļoti lielu skatītāju interesi.